KĀDU DZĪVŽOGU IZVĒLĒTIES?

Agrākos laikos dzīvžogi tika izmantoti īpašumu robežu iezīmēšanai, kā arī veidojot dārza vizuālo tēlu. Mūsdienās dzīvžogiem ir ne tikai dekoratīva nozīme, bet tie pilda arī daudz praktiskas funkcijas – pasargā no vēja un putekļiem, samazina troksni, aizsedz no ziņkārīgiem skatieniem, norobežo dažādas dārza zonas, kalpo kā aizsargjoslas un barjeras savvaļas dzīvniekiem u.c.

Latvijā pēdējos gados ļoti populāri ir kļuvuši tūju dzīvžogi. Tas ir skaidrojams ar mūsu klimatiskajiem apstākļiem – ja vēlamies zaļu un necaurredzamu dzīvžogu ne tikai vasarā, bet arī ziemā, tad jāizvēlas kāds no skuju kokiem. Un tūjas ir pateicīgs, pieejams dzīvžoga stādmateriāls cenas ziņā, kā arī tās pietiekami ātri aug.

Daudziem tūju dzīvžogi asociējas ar kapsētām, jo sākotnēji tie bieži tika izmantoti kā kapu robežstādījumi. Tomēr tas ir tikai stereotips. ​Tūjas mēdz saukt arī par dzīvības kokiem (lat. arbor vitae). Ir pieejamas daudz dažādas tūju šķirnes, ar atšķirīgu formu un skuju nokrāsu gan brīvi augošiem, gan cirptiem dzīvžogiem. Protams, tūjām ir arī alternatīvas. No skuju kokiem vēl populāri dzīvžogos ir stādīt egles, priedes, īves, arī kadiķus. Atliek vien izvēlēties savai gaumei atbilstošāko mūžzaļo augu.

Ja runājam par lapu koku vai krūmu dzīvžogiem – pārsvarā visi lapu koki un krūmi mūsu klimatiskajos apstākļos ziemā nomet lapojumu. Tiesa gan, ir daži izņēmumi, piemēram, mūžzaļais ligustrs vai dižskābardis, taču arī tie lapojumu var zaudēt daļēji vai pilnībā, atkarībā no gaisa temperatūras ziemā. Ja dzīvžoga funkcija ir aktuāla tikai vasaras mēnešos, tad varam izvēlēties kādus lapu krūmus. Populārākie ir fizokarpi, grimoņi, ceriņi, spirejas, bārbeles.

Vēl der atcerēties par vīteņaugiem, kas ir ļoti pateicīgs materiāls zaļu dekoratīvu sienu veidošanai. Var audzēt pie sētām vai izveidot tiem speciālu balstu. Ārkārtīgi skaistās vīteņhortenzijas veidos blīvu zaļo sienu, kas ziedēšanas laikā priecēs vēl vairāk. Mežvīni rudens pusē skaisti iekrāsojas sarkanīgos toņos, bet to stādīšana ir rūpīgi jāpārdomā, jo tie ir ļoti agresīvi, vēlāk ir grūti atbrīvoties un būs nepieciešama regulāra ierobežošana.

Dzīvžoga materiāla izvēle atkarīga arī no tā, vai vēlaties cirptu vai brīvi augošu dzīvžogu. Tas ir gan gaumes jautājums, gan jāparedz cik daudz laika varēsiet atvēlēt dzīvžoga formēšanai. Gan lapu, gan skuju koku šķirnes ir tādas, kas atbilst gan vienai, gan otrai formai, tomēr ir arī tādas, kam obligāti ir nepieciešama formēšana. Piemēram, Rietumu tūja “Brabant” veidos blīvu vainagu, ja tiks regulāri cirpta.

Kopšanas ziņā laiku prasīs gan skuju, gan lapu koku dzīvžogi. Tūju dzīvžogu kopšanā lielu laiku aizņem ikgadējā koku attīrīšana no brūnajām (atmirušajām) skujām vainaga iekšpusē. Neveicot attīrīšanas darbu ir lielāks risks pakļaut dzīvžogu dažadām slimībām. Savukārt lapu krūmi rudenī nomet lapas, kas ir jānovāc. Gan vieniem, gan otriem jāveic formēšana, lapu krūmiem arī atjaunojošā griešana, lai lapojums veidotos blīvs un skaists.

Pirms izvēlēties dzīvžoga materiālu, izvērtējiet, kuri no šiem aspektiem ir būtiski Jums: